Ieiet

Esmu aizmirsis savu paroli

Decembris 2016
PirmdienaOtrdienaTrešdienaCeturtdienaPiektdienaSestdienaSvētdena
   1234
567891011
12131415161718
19202122232425
262728293031 

Calendar Calendar

Meklēt
 
 

Display results as :
 


Rechercher Advanced Search

Latest topics
» Dzemdniecibas metodiskais materials 2. dalja
Trešdiena Septembris 16, 2009 9:14 pm by Admin

» Dzemdniecibas metodiskais materials 1. dalja
Trešdiena Septembris 16, 2009 9:10 pm by Admin

» Redze , veidojums un novirzes (oftalmologija)
Trešdiena Septembris 16, 2009 8:54 pm by Admin

» Parastais herpess
Ceturtdiena Septembris 10, 2009 5:59 pm by Admin

» Kandidomikoze
Ceturtdiena Septembris 10, 2009 5:57 pm by Admin

» sab.veselibas 1.lekcija
Ceturtdiena Septembris 10, 2009 2:42 pm by Admin

» Asinsvadu patologija I
Ceturtdiena Septembris 10, 2009 9:33 am by Admin

» Akūta apendicīta simptomi
Svētdena Augusts 16, 2009 8:05 pm by Admin

» Aktinomikoze
Svētdena Augusts 16, 2009 8:01 pm by Admin

Affiliates
Зеркало русскоязычных трекеров
free forum

Parastais herpess

Apskatīt iepiekšējo tematu Apskatīt nākamo tematu Go down

Parastais herpess

Post  Admin on Ceturtdiena Septembris 10, 2009 5:59 pm

Parastais herpess (herpess simplex) – ir saslimšānu grupa , ko izraisa parasta herpesa vīrus (HSV). Izpaužas ka ādas, gļotādas, centralas nervu sistēmas , dažreiz iekšejo organu bojajumus. Slimības ilgums atkarīgs no imūnas sistēmas stavokļa.
HSV ir herpes vīrusu dzimtas parstavji. Vīrusi tiek iedalītas 2 grupas: HSV-1 un HSV-2. Vīrusi iet bojā augstas temperatūras, spirta, ētera un ultravioleto staru iedarbības rezultātā. Par avotu kalpo inficejušies cilvēki, kuriem var āri nebūt ārejo slīmibas izpausmju. Inficēties var pat no cilvēka, kuram nekad nav bijis nekadu saslimšānas pazimju.
Inficētiem cilvēkiem vīrus atrodas deguna gļotās, asarās, ūrinā, vaginalaja sekretā, menstruacijas asinīs, augļa šķidruma, spermā. Dažõs avotos, ka vīrusa avots mineti āri sviedri. Inficēšānas notiek kontakta ceļā (ar traukiem, dvieliem, rokam, spēļmantām, citiem priekšmētiem, skūpstiem), gaisa- pilienu ceļā, dzīmumceļā, no mātes auglim. Īpaši bīstams ir kontakts ar personam, kuram ir ādas izpausmes. Bieži pacienti paši ar rokam parnes vīrusus no infekcijas perekļiem uz ādas veselajiem rajoniem, ka ārī acīs, vai mutē. Aptuveni 80% cilvēku pēc 40 gadu vecumā ir inficēti ar HSV, 50-55% no tiem ir tikai nesataji.
Herpesa vīrus nokļūst organismā caur gļotadu vai bojatu ādu, kura vairojas un nokļūst asīnīs. Vīrusa iekļūšanas vietā var rasties iekaisuma pēreklis, bet tas nav oblīgats faktors un dažos gadījumos iekaisums nav noverojams. Ar asinim HSV tiek iznesats pa visu organismu, nokļūst nervu šūnās, kuras saglabajas neaktīva stavoklī, visā inficēta cilvēka mūža ilgumā. Kad notiek imunitates pazemināšanas, apsaldešānas akūto respiratoro saslimšanu, grīpas, stresa, parslodzes gadījumā notiek virusa aktīvacija. Tas sāk vairoties, izdalīties no nervu šūnam un pa jūšānas nerviem nokļūst ādā un gļõtādās, kuras ārī tiek bojatas. Pēc tam atkāl atgriežas nervu šūnas un pariet neaktīva stavoklī. Jo vairak imunitāte tiek nomakta, jo biežak notiek vīrusa aktīvacija. Ja notiek būtiska imunitātes nomakšana (piem. AIDS gadījumā) tiek provocēts vīrusa izraisīts iekšējo organu bojajums. Inkubacijas periods ilgst no 1 līdz 26 dienam.
Cik bieži notiek aktvacijas recidivi, kada ir aktivacijas varbūtība un cik smaga būs slimīūbas gaita nosaka organisma reakcija uz vīrusa infekciju. Klatesošas hroniska iekaisuma slimības (piem. kariess, hronisks holecistīts, dzemdes piedekļu, ūrīnpušļa ieksiums u.c.) samazina organisma aizsargspejas un tadejadi paaugstina herpes vīrusa aktīvacijas iespeju un recidīvu biežumu un skaitu. Jāatzīme ka organisms pēc inficēšanas ar imunitātes starpniecību spēj tikai noturet vīrusu nervu šūnās neaktīvā stavoklī, bet nespej atbrīvoties no vīrusa.
Mūtes dobuma bojājums – visbiežaka pirmējas inficēšānas izpausme. Tiek noverots bērniem, jauniešiem un pusaudžu vēcuma parstavjiem. Sakas ar strauju temperatūras paaugstinašānos līdz pat 39-40 о С, totālu nespēku, pat muskuļu sāpem. Uz aukslējam , mēles, vaigu gļotādas paradas sīku puslīšu grupas. Pastavīgu diskomfortu rada dedzinašanas sajūta bojajumu vietās. Dažreiz sajūta lidzīga daudziem un atriem vairaku sīku adatiņu durieniem. Sakuma puslīšu saturs ir caurspidīgs, vēlak tas kļūst duļķains un aptuveni pec 2-3 dienam puslišiem plīstot paliek virspūsejas čūliņas. Tad bojajumu perekļi kļūst īpaši sapīgi, tiek apgrutināta ēdiena košļašana, strauji paaugtinas salivacija. Izveseļošānas notiek aptuveni pec 1-3 nedeļam.
Sejas bojajumi- tauta šo paradību bieži sauc par pumpam, izsitumiem vai vienkarši „saaukstešanos” . Visbiežak šada forma ir noverota jau iepriekš inficētiem cilvēkiem un 40% gadījumos organismā esošais virus izraisa tieši mutes formu. Kopēja pacienta stavokļa izmaiņas var būt neliels vai pat nebūt vispar. Parasti lūpu apvidu paradas dedzinoša sajūta, karstums, dedzināšana, nieze, saspringums, spīgums sajūta. Pēc neilga laika apkart mutes atverei, pie deguna sparniem paradas sik udeņainu puslīšu grupa, kas sastav no ciesi izvietotiem pūslišiem. Tie satur causpidīgu, dzidru šķidrumu. Dažreiz tie var saplūst viena liela puslī. Pec vairakam dienam šķidrums puslīšos kļūst duļķains un puslīši plīst šķidrums izdalas ārā un izveidojas sīkas čūliņas kam nožūstot izveidojas krēveles. Saslimšana ilgst aptuveni 1-2 nedeļas.
Notiekot recidīvam herpes vīrus parasti skar tos pašus adas rajonus, ja netiek mehaniski parnests uz vesliem ādas apvidiem vai acīs.
Dzīmumorganu bojajums- pirmejs bojajums, parasti izpaužas ar mērenu temperatūras paaugtināšānos, vājuma sajūtu, nespeku, muskuļu sāpem, sapem urinejot. Uz dzīmumorganiem paradas apsartums, pietukums , velak paradas šīki pusliši. Pusliši lokalizejas uz dzimumlūpam, dzīmumlocekļa, māksts sienam un starpenes. Puslīši ātri plīst un veido sīkas čuliņas. Viss process pavadīts ar dedzināšānas sajūtu, sapīgumu, stipru niezi.
50-75% īnficeto cilvēku rodas saslīmšanas recīdivi, kas paradas ar lidzīgam pazīmem, bet ar vajaku izpausmi. Pacientu pašsajuta vairs netiek traucēta tik stipri ka pirmēja izpausmes reizē. Puslīšu parasti ir nedaudz vai to nav vispar. Pacientus parasti trauce stipra nieze, dedzināšānas sajūta, neliels pietukums un apsartums dzīmumorganu apvīdu. Sievietem iekaisums izplatas uz ūrinizvadkanalu, ūrīnpusli, māksti, 80 % gadījumu āri uz dzemdi, tadejadi paaustinot dzemdes kakla vēža risku.
Grutniecības laikā, ja herpes simplex vīrus skar un rada bojajumus placentā, tad tas var novēst līdz priekšlaicigai grutniecības partraukšānai. Kas savukart var izraisit berna priekšlaicīgu dzīmšānu. Augļa inficēšānas agrajas grutniecības stadijās var izraisīt augļa bojaeju, vai ārī kavēt attistību. Ipaši ietekmet sirds, un gremošanas sustēmas organu attistību. Ja inficešānas notiek grutniecības pedejos menešos, tad berna tas var būtiski neietekmet vai ārī var piedzimt pilnīgi vesels mazulis.
Vīriešiem iekaisums izplatas uz urīnizvadkanalu, urīpusli, priekšdziedzeri, sekliniekiem.
Parastais herpes vīrus var skart ārī acīs, kas ir biežs akluma iemesls. HSV var izraisit radzenes apduļķošanas. Var skart nervu sistemu un iekšejos organus.
Lai diagnosticētu saslimšanu parasti veic vīrusa izdalīšanu no infekcijas perekļa. Un mikroskopisko izmeklešanas metožu rezultātā tiek apstiprinata vīrusa esamība organismā.
Kad notiek primaras kadas no formu izpausmes, oblīgati jagriezas pie ģimenes arsta, dermatologa vai infekcionista. Ārsts sniegs rekomendacijas un nozīmes arstešanas kursu, ka āri izskaidros, ka noverst slimības recidīvus. Ja recidīvs tomer ir noticis, tad ta arstešāna ir atkarīga no vīrusa formas. Ja recidīvs notiek uz lupam ap mutes atveri, tad var lietot kadu arstniecisku krēmu ar antivīralo darbību lai mazinatu izpausmju krasumu un paatrināt izveseļošanas. Var lietot aciklovīru, zovīraksu un vīroleksu. Vislabak sakt krema lietošanu līdz brīdim kad jau pardījušies pūslīši. Jebkura niezes paradīšānas var būt par indikaciju, īpaši ja agrak ir bijušas herpes simplex vīrusa simptomatikas izpausmes. Nekada gadījumā nedrīkst parplēst puslīšus vai atraut kreveles. Pec kontakta ar infekcijas skarto apvidu oblīgati jamazga rokas, ieprieks cenšoties nepieskarties citam ķermeņa daļam un īpaši acim. Terapiju parasti turpina līdz bhridim kamer pilnīgi izzud iekaisuma pazīmes. Jaātceras par personīgas higiēnas normam, izmantot individualus traukus, dvieļus, nedrīkst skūpstities.
Ja recidīvi notiek arkartīgi bieži , tad japievers uzmaniba blakusslimibam un pieversties to aktīvai ārstešānai. T.k. recidivus parasti izsauc imunitates nomakums, tad biežu recidivu gadijuma obligati jagriežas pie arsta, ar merķi identificēt saslimšanu kas nosaka herpes simplex aktivaciju.
Virusa profilakse notiek personīgas higienas normu ieverošanas veidā. Jacenšas izvairīties no kontakta ar inficētam personam, lietot individualus higienas priekšmetus (matu sukas, zobu birstes, dvieļus, skušanas piederumus, vannas vai pirts piederumus. Dzīmumpartneriem obligati jalieto mehaniskas kontracepcijas līdzekļus.

Admin
Admin

Сообщения : 63
Дата регистрации : 20.04.09
Возраст : 46
Откуда : Rīga

http://cranium.2x2tv.tv

Atpakaļ uz augšu Go down

Apskatīt iepiekšējo tematu Apskatīt nākamo tematu Atpakaļ uz augšu


 
Permissions in this forum:
Jūs nevarat atbildēt tematos šajā forumā